Ak, Nrisimhadēva, mans dārgais Kungs! Es zinu, ka ir patiešām daudz svētu cilvēku, bet viņiem rūp tikai sava atbrīve. Pametot lielās pilsētas un apdzīvotas vietas, viņi dodas uz kalniem vai mežiem, lai meditētu, pieņemot klusēšanas zvērestus. Viņiem nav vēlmes palīdzēt citiem. Taču kas attiecas uz mani, es nevēlos iegūt atbrīvi viens, pametot novārtā visus šos nabaga muļķus un neliešus. Es zinu, ka bez Krišnas apziņas, nepieņemot patvērumu pie Tavām lotospēdām, neviens nevar būt laimīgs. Tāpēc es vēlos atvest viņus atpakaļ Tavu lotospēdu patvērumā.

Prahlāda Mahārādža, Šrīmad Bhāgavatam 7.9.44.