No Šrīlas Prabhupādas skaidrojuma Nārada Bhakti Sūtras 12. pantam:

"Kad cilvēks kļūst pilnīgi pārliecināts, ka garīgā kalpošana ir svarīga, viņš uztic sevi Visaugstajam Kungam. Ir sešas sevis uzticēšanas pazīmes:

1) Bhaktam jāveic tikai tādas darbības, kas labvēlīgi ietekmē garīgo kalpošanu Krišnam.

2) Bhaktam jāatsakās no visa, kas nav labvēlīgs garīgajai kalpošanai.

3) Bhaktam stingri jātic, ka Krišna viņu visos apstākļos pasargās, un ka neviens nav labāks sargs par Krišnu. Šo pārliecību nedrīkst sajaukt ar monistisko filozofiju, ka mēs esam tikpat labi kā Krišna. Tā vietā ir jādomā, ka Krišna, Dievs, ir dižens, un ka Viņš vienmēr aizsargā mūs.

4) Bhaktam jābūt pārliecinātam, ka Krišna ir viņa uzturētājs un nav vajadzības šajā ziņā lūgt palīdzību padieviem.

5) Bhaktam vienmēr jāatceras, ka viņa darbības un vēlmes nav neatkarīgas. Citiem vārdiem, bhaktam vienmēr jājūtas pilnīgi atkarīgam no Krišnas, un tādēļ jārīkojas un jādomā tā, kā vēlas Krišna.

6) Bhaktam vienmēr jājūtas pašam nabagākajam un jājūtas pilnīgi atkarīgam no Krišnas žēlastības.

Bhakta, kurš seko šiem sešiem sevis uzticēšanas prinipiem, vienmēr domā: "Ak, Kungs, es esmu Tavs visādā ziņā; es esmu Tavs mūžīgais kalps." Tādā veidā tīrs bhakta attīrās."