Lai sasniegtu pilnību garīgajā dzīvē - tīru, neviltotu mīlestību uz Dievu, mums ir pilnībā jāattīra sirdi no visām materiālajām vēlmēm. Tomēr lielākajai daļai no mums, uzsākot garīgo dzīvi, ir daudz pieķeršanos šajā materiālajā pasaulē. Mūs piesaista garīgā dzīve, bet ir arī daudz materiālu vēlmju. Vai tas ir slikti? Ko ar tām darīt un kā pareizi rīkoties, lai mēs pamazām varētu sasniegt savu mērķi - tīru garīgo kalpošanu?

MATERIĀLO VĒLMJU CĒLONIS

Sākotnējais visu materiālo vēlmju un pieķeršanos cēlonis ir mūsu skaudība uz Dievu un tiekšanās kļūt tādiem pašiem kā Viņš. Arī Bībele apraksta Ādama un Ievas laimīgo dzīvi Paradīzes dārzā līdz brīdim, kad čūska pierunāja viņus nogaršot aizliegto augli, kurš it kā dotu viņiem iespēju kļūt tādiem pašiem kā Dievs. Padodoties šim kārdinājumam, viņi zaudēja savu mājvietu Paradīzē, Dieva valstībā.

Saskaņā ar Vēdisko izpratni, dzīvās būtnes ir ļoti niecīgas Visaugstā Kunga daļiņas. Pēc īpašībām mēs līdzināmies Visaugstajam Kungam, bet mēs nekad nevaram līdzināties Viņam lielumā un varenībā. Mēs vienmēr paliksim Viņa daļiņas, un tas ir mūsu dabiskais stāvoklis. Daļas uzdevums ir kalpot veselumam. Dzīvās būtnes mūžīgais pienākums ir kalpot Visaugstajam Kungam. Šī kalpošana nelīdzinās apspiestībai un verdzībai, kuru redzam šajā pasaulē. Patiesībā tā ir pilnīgi laimīga un atbrīvota dzīve Dieva Personības sabiedrībā, Dieva Valstībā.

Tomēr dažas no dzīvajām būtnēm nelaimīgā kārtā ir izvēlējušās mēģināt atdarināt Dievu tā vietā, lai kalpotu Viņam. Šādas būtnes nonāk materiālajā pasaulē. Arī materiālā pasaule ir Krišnas enerģija, Viņa zemākā enerģija. Bet šeit viss iekārtots tā, ka skaudīgās dvēseles var aizmirst par Dievu un ticēt, ka Viņš nemaz nepastāv. Šādā noskaņojumā dzīvās būtnes var censties valdīt pār matēriju un izmēģināt savus spēkus atdarināt Krišnu. Lieki piebilst, ka nevienam tas neizdodas, jo dvēsele ir pārāk niecīga salīdzinājumā ar visvareno Dieva materiālo enerģiju. Tā pat visdiženākās personības un varenākās impērijas laika ietekmē pārvēršas putekļos un tiek noslaucītas no zemes virsas.

KAS IR MATERIĀLA VĒLME?

Ikviena saistītā dvēsele šajā pasaulē saņem materiālu ķermeni. Ķermenis ir veidots no jutekļiem jeb maņām. Saskaņā ar Vēdām, pastāv 5 uztverošie jutekļi - acis (redze), ausis (dzirde), deguns (oža), mēle (garša) un āda (tauste), kā arī 5 darbīgie jutekļi - rokas, kājas, mēle (kā runas funkcija), anālā atvere un dzimumorgāni. Visu šo jutekļu centrā ir prāts, kuru sauc arī par iekšējo maņu. Attīstot ķermeni mātes miesās, dzīvā būtne piedzimst un cenšas baudīt materiālo pasauli ar visu šo jutekļu palīdzību.

Maņu darbība liek dvēselei pilnībā aizmirst par savu garīgo būtību un justies pilnīgi pārliecinātai, ka ir daļa no materiālās pasaules. Liela daļa dzīvo būtņu pilnībā identificē sevi ar rupjo ķermeni. Mazliet augstāk attīstītās uzskata sevi par smalko prātu. Tomēr garīgajai dvēselei nav nekā kopīga ar šiem rupjajiem un smalkajiem pārklājumiem. Tie ir vienkārši instrumenti, kurus Krišna devis tām dvēselēm, kuras atsakās kalpot Viņam.

Nedaudzi cilvēki, kuri noguruši no materiālo jutekļu darbības, cenšas praktizēt mistisko jogu, lai iegūtu kādu no 8 mistiska

jām spējām. Un vēl daži tiecas pēc bezpersoniskas atbrīves - saplūšanas ar Dievu. Arī šīs ir materiālas vēlmes, kaut gan tās ir smalkākas par jutekļu vēlmēm.

Ikvienu mūsu vēlmi nodarbināt kādu no maņām var uzskatīt par materiālu vēlmi. Mēs varam klausīties no garīgā skolotāja un bhaktām vai izlasīt Svētajos rakstos, ka neesam šis ķermenis, un pat pieņemt šīs zināšanas, bet līdz brīdim, kamēr neesam tās pilnībā apzinājušies un ieguvuši garīgu ķermeni, mums nav citas izvēles kā vien darboties šajā materiālajā ķermenī. Tad ko darīt?

JUTEKĻU NODARBINĀŠANA KALPOŠANĀ DIEVAM

Materiālā enerģija ir materiāla tikai tāpēc, ka mēs redzam to atšķirtu no Dieva. Bet izmantojot savu materiālo ķermeni un citas materiālas lietas kalpošanā Krišnam, tās pārvēršas garīgajā enerģijā.

Pār ķermeņa jutekļiem valda prāts, pār prātu valda saprāts un augstāk par saprātu atrodas pati dvēsele, dzīvā būtne. Dzīvajai būtnei vienmēr ir brīvā griba - kalpot Dievam vai nē, atrasties garīgajā vai materiālajā pasaulē. Izvēloties nekalpot, dzīvā būtne no garīgās pasaules nonāk matērijas ietekmē. Un līdzīgi, izdarot izvēli kalpot Krišnam, sākas mūsu ceļš atpakaļ uz garīgo pasauli. Ar saprātu analizējot no bhaktām un Svētajiem rakstiem saņemtās zināšanas, mēs varam izdarīt lēmumu, ka šī materiālā pasaule nav laba vieta un ka vēlamies pievērsties kalpošanai Krišnam, lai atgrieztos Viņa valstībā. No šī brīža mēs varam sākt nodarbināt savu prātu un jutekļus garīgajā kalpošanā.

Pastāv 9 garīgās kalpošanas veidi:

1) Klausīšanās par Dieva personības slavu, īpašībām un spēlēm;
2) Viņa vārda un slavas daudzināšana;
3) Dieva vārda, īpašību, rotaļu atcerēšanās;
4) Kalpošana Dieva lotospēdām un lietām, kuras saistītas ar Viņu (piemēram, svētajām vietām, Tulasī kociņam, bhaktām);
5) Visaugstā Kunga Dievības godināšana;
6) Lūgšanu piedāvāšana Visaugstajam Kungam;
7) Kļūšana par Visaugstā Kunga kalpu;
8) Draudzība ar Visaugsto Kungu;
9) Pilnīga sevis uzticēšana Dievam.

Šie garīgās kalpošanas paņēmieni var aizņemt visas mūsu jutekļu funkcijas - mūsu acis raugās uz bhaktām un Krišnas Dievībām, ausis klausās Viņa vārdu un spēles, mēle garšo Dievībām piedāvātu ēdienu un runā par Kunga slavu un spēlēm, deguns uztver Dievībām piedāvāto smaržkociņu un ziedu smaržu; rokas, kājas un taustes funkcija tiek izmantotas dažādām darbībām templī un ceļojumos uz svētām vietām, bet dzimumorgāni un anālā atvere tiek uzturēti tīri, tāpat kā pārējais ķermenis, lai izvairītos no slimībām.

Nopietni praktizējot šos garīgās kalpošanas paņēmienus, mēs ļoti ātri attīrāmies no materiālās enerģijas ietekmes un pamazām atmodinām savu garīgo būtību, savu mūžīgo garīgo ķermeni un tīras garīgās kalpošanas attieksmi.

BET KO DARĪT, JA NESPĒJAM KONCENTRĒT JUTEKĻUS TIKAI UZ GARĪGO KALPOŠANU?

Lai pilnībā nodotos minētajiem 9 garīgās kalpošanas veidiem, ir nepieciešama noteikta garīgā tīrība. Ja cenšamies praktizēt šos garīgās kalpošanas paņēmienus, bet redzam, ka mūsu prāts uz tiem pilnībā nekoncentrējas un jūtam vajadzību vēl kaut kā nodarbināt jutekļus, mums palīdzēs progresēt Vēdās dotās zināšanas.

Vēdiskajā sabiedrības iekārta - Varnāšrama, kurā cilvēki tiek iedalīti 4 profesionālajās grupās, un katra cilvēka dzīve - 4 periodos, ir zinātniska metode, kā visi cilvēki var pamazām pacelties līdz garīgās kalpošanas līmenim. Galvenā materiālā vēlme, no kuras izriet visas pārējās, ir vēlme baudīt pretējā dzimuma sabiedrību. Dzimumtieksme ir važas, kuras visas saistītās dvēseles tur materiālās pasaules cietumā. Cilvēks, kurš atbrīvojies no dzimumtieksmes, pa pusei ir jau atbrīvots. Visa Vēdiskā sabiedrības iekārta ir izstrādāta tā, lai ierobežotu dzimumtieksmi un pamazām no tās atbrīvotos. Pirmajā dzīves periodā visi ievēro celibātu un apgūst svēto rakstu zināšanas. Otrajā dzīves periodā tie, kuri nespēj atbrīvoties no dzimumtieksmes vienkārši ar teorētisku zināšanu palīdzību, kļūst par ģimenes cilvēkiem un izmanto dzimumtieksmi kalpošanā Dievam, radot bērnus un audzinot viņus Krišnas apziņā. Sekojot garīgās dzīves principiem, ģimenes cilvēki pamazām iegūst izpratni par to, cik lielas grūtības sagādā materiālā dzīve un tāpēc dabiskā ceļā nonāk atsacīšanās noskaņojumā. Tad viņi uzsāk 3. dzīves periodu, kurā viņi labprātīgi atsakās no dzimumattiecībām un sāk vairāk un vairāk koncentrēties uz garīgo dzīvi. 4. periodā cilvēks ir pilnīgi atteicies no jebkādas pretējā dzimuma sabiedrības.

Daudzās reliģijās un garīgos ceļos jutekļu darbība tiek noliegta, apspiesta vai nosodīta kā grēcīga. Tomēr šādas metodes, kā rāda vēsture, noved vai nu pie liekulības (kā daudzu mūku un mūķeņu izvirtīgā pagrīdes dzīve Viduslaiku klosteros), vai pie pārmērīgas jutekļu apmierināšanas pēc to apspiešanas mēģinājumiem (kā t.s. "seksuālā revolūcija" un pilnīgas dzimumattiecību brīvības pasludināšana pēc tam, kad kristīgā baznīca gadsimtiem bija nosodījusi dzimumdzīvi kā grēcīgu) vai arī tās vienkārši atbaida no garīgās dzīves tos, kuri pēc dabas nav īpaši askētiski. Dažkārt jogi un impersonālisti spēj ilgu laiku kontrolēt jutekļus, tomēr tā kā viņi paļaujas tikai uz saviem spēkiem, viņi nereti pat pēc lieliem pūliņiem atkal krīt materiālās enerģijas slazdos. Savukārt bhaktas cenšas izmantot savas maņas kalpošanā Krišnam un vienmēr pazemīgi lūdz Viņa aizsardzību. Tāpēc bhaktu jutekļi tiek salīdzināti ar čūskām, kurām izlauzti indes zobi - tie nevar nodarīt bhaktām nekādu ļaunumu.

Vēdās ir dotas zināšanas par visiem materiālās dzīves aspektiem. Piemēram, Ajūrvēda runā par to, kā darbojas cilvēka ķermenis un kāds ēdiens un dzīvesveids palīdzēs mums justies vislabāk un saglabāt veselību, lai varam realizēt savas vēlmes. Astroloģija palīdz saprast, kādu likteni esam ieguvuši iepriekšējās dzīves darbības rezultātā un kā to izmantot pēc iespējas labāk; kā izvēlēties vislabvēlīgāko laiku noteiktām darbībām un izvairīties no nelabvēlīgām ietekmēm; kāds cilvēks būs mums vispiemērotākais kā dzīvesbiedrs vai darba kolēģis utt. Vēdas runā par psiholoģiju un to, kā vislabāk veidot attiecības starp cilvēkiem, kā visefektīvāk veikt savus pienākumus dažādās profesijās, kā nākamajā dzīvē iegūt daudz lielāku jutekļu baudu augstākajās planētās un par daudz ko citu. Tomēr Krišnas nolūks, dodot visas šīs zināšanas, ir pārliecināt dzīvās būtnes, ka pat iegūstot vislielāko iespējamo baudījumu no jutekļiem un materiālām attiecībām, mēs nekļūsim laimīgi kā dvēseles. Dvēseles daba ir garīgā kalpošana, un tikai tā var sagādāt mums pilnīgu svētlaimi.

Bhaktas izmanto Vēdās dotās zināšanas, lai pamazām atbrīvotos no visām savām materiālajām vēlmēm un sasniegtu tīru garīgo kalpošanu.

Tāpēc, ja par spīti centieniem praktizēt garīgo dzīvi, pamanām savā sirdī materiālas vēlmes, nav iemesla nokārt degunu. Šādas vēlmes ir visām saistītajām dvēselēm. Par tīriem bhaktām tiek uzskatīti ne tikai tie, kuri jau pilnībā attīrījuši savu sirdi, bet arī tie, kuri patiesi vēlas kļūt par tīriem bhaktām. Saprotot un tiecoties pēc augstākā mērķa - tīras mīlestības uz Krišnu, - mums jācenšas iesaistīt visas savas vēlmes kalpošanā Dievam, saskaņā ar Viņa dotajiem likumiem. Tā mēs pamazām atbrīvosimies no visiem materiālajiem sārņiem un iegūsim svētlaimi tīrā mīlestībā uz Krišnu.