Lai kādas ir mūsu intereses, ir jauki būt kopā ar cilvēkiem, kuri dara kaut ko līdzīgu. Tā mēs uzkrājam pieredzi, gūstam iedvesmu un jūtamies pārliecinātāki, par to, ko darām. Cilvēki vienmēr meklē domubiedrus un veido dažādas biedrības un interešu grupas, lai uzlabotu savas darbības kvalitāti un no tās gūto pieredzi.
Arī garīgā dzīve šajā ziņā nav izņēmums. Uzsākot garīgo dzīvi, mēs lielākā vai mazākā mērā stājamies cīņā ar maldinātāju enerģiju, un šī cīņa nav viegla. Pirmkārt, mums jācīnās ar dažādām vājībām un sārņiem mūsu pašu sirdī. Otrkārt, materiālā pasaule ir pilna cilvēku, kuriem par garīgo dzīvi nav ne mazākās intereses, vai viņi pat jūt naidu pret to. Tāpēc kopš seniem laikiem garīgās pilnības meklētāji ir norobežojušies no parastās sabiedrības un devušies uz kalniem, mežiem vai klosteriem. Atsakoties no visas pasaulīgās darbības, viņi pilnīgā vienatnē vai citu mūku vai mūķeņu sabiedrībā centušies rast saikni ar Dievu.
Mūsdienās šāda norobežošanās no pasaulīgas sabiedrības kļūst arvien grūtāka. Kalni un meži daudzviet kļuvuši par privātīpašumiem, bet telesakaru un interneta attīstība ļauj pasaulīgai ietekmei viegli šķērsot pat klosteru biezās sienas. Un it sevišķi, ja pagaidām vēl neesam gatavi pilnīgas atsacīšanās dzīvei, mums diendienā jāsaskaras ar daudzām lietām, kuras nav tieši saistītas ar garīgo. Tad kā gan mums saglabāt entuziasmu un interesi par garīgo dzīvi? Kā progresēt, par spīti nelabvēlīgajai ietekmei, ar kuru nākas saskarties ikvienam? Mūsu vienīgā cerība ir bhaktu sabiedrība.
Mēs attīstām sevī labas vai sliktas īpašības atkarībā no sabiedrības, kurā uzturamies. Mēs neesam neatkarīgi. Ir tikai viena neatkarīga būtne, un tas ir Dievs. No Viņa izplūst bezgalīgi daudz enerģijas izpausmju, bet Viņš paliek nemainīgs. Turpretī dvēseles, dzīvās būtnes, kuras ir ļoti niecīgas Dieva garīgās enerģijas daļiņas, ir atkarīgas no vides, kurā tās atrodas. Reizēm dvēseles tiek salīdzinātas ar ugunskura dzirkstelēm. Tikko izlidojušas no ugunskura, karstumā, dzirksteles spoži kvēlo, bet aizlidojot mazliet tālāk vai nokrītot valgā zālē, tās apdziest. Dvēseles spoži mirdz, atrodoties garīgās enerģijas patvērumā, bet materiālās enerģijas ietekmē tās gandrīz pilnīgi apdziest.
Kopš neatminamiem laikiem mēs esam uzturējušies šajā materiālajā pasaulē, dažkārt augu un dzīvnieku ķermeņos, dažkārt kā cilvēki un dažkārt kā padievi augstākajās planētās. Tomēr visu šo laiku mūsu dvēseles garīgā kvēle ir bijusi apdzisusi. Cilvēka ķermenis dzīvajai būtnei ir lieliska iespēja atjaunot saikni ar garīgo enerģiju.
Dievs atrodas ikvienas dzīvās būtnes sirdī un novēro visas mūsu domas un vēlmes. Ja kāds cilvēks sāk just interesi par garīgo dzīvi, Visaugstais Kungs iekārto, lai viņš nonāktu saskarē ar bhaktām. Bhaktu sabiedrība ir reta dāvana un unikāla iespēja dvēselei izkļūt no materiālās pasaules. Ja mums palaimējies un esam nonākuši bhaktu sabiedrībā, tad mums jācenšas pilnā mērā izmantot iespējas, ko tā sniedz, proti, mums jācenšas attīstīt sava mīlestība uz Dievu un jāparūpējas, lai šī būtu mūsu pēdējā dzīve materiālajā pasaulē.
KO NOZĪMĒ BIEDROŠANĀS?
Galvenā atšķirība starp garīgo un materiālo enerģiju ir tāda, ka garīgā enerģija vienmēr kalpo Dievam, bet materiālo enerģiju dvēseles, kuras sadumpojušās pret Dievu, cenšas izmantot pašas savai jutekļu apmierināšanai. Ikviena lieta, ko redzam šajā materiālajā pasaulē var kļūt garīga, ja sākam to izmantot kalpošanā Dievam. Šo mākslu – kā visas lietas mūsu dzīvē izmantot kalpošanā Dievam – mēs varam iemācīties no bhaktām, kuri jau to dara.
Patiesa biedrošanās nozīmē pārņemt noteiktas īpašības, vērtības, mērķus un iedvesmu no mūsu sabiedrības. Tāpēc patiesa biedrošanās ar bhaktām notiks tad, ja kopā ar bhaktām tieksimies apspriest garīgus jautājumus, kopā veikt garīgo kalpošanu, mācīties labāk kalpot no vecākiem bhaktām un palīdzēt labāk kalpot jaunākiem. Bhaktu sabiedrības centrā ir Kungs Krišna, un bhaktas ir tie, kuri tā vai citādi cenšas vērst savas domas, vārdus un darbību uz Viņu.
Diemžēl arī bhaktu vidū reizēm ir iespējama materiālistiska biedrošanās – ja bhaktas apspriež pasaulīgus jautājumus, jutekļu apmierināšanu, kritizē citus bhaktas un nevajadzīgi runā par viņu nepilnībām, vij intrigas un politiku vai nododas dažādām vieglprātīgām, laiku izniekojošām nodarbēm. Šādos gadījumos pat tad, ja cilvēki, ar kuriem esam kopā, ir bhaktas, mēs neiegūsim patiesu labumu no biedrošanās ar bhaktām.
KĀDĀ VEIDĀ IESPĒJAMS BIEDROTIES AR BHAKTĀM?
Šrīla Rūpa Gosvāmī grāmatā „Upadēšāmrita” jeb „Norādījumu nektārs” (4. pantā) apraksta 6 veidu biedrošanos jeb mīlestības apmaiņas veidus starp bhaktām:
1)Dot bhaktām dāvanas;
2)Pieņemt dāvanas no bhaktām;
3)Atklāt bhaktām savu sirdi un uzdot jautājumus;
4)Uzklausīt citus bhaktas, kad viņi atklāj savas domas mums;
5)Cienāt bhaktas ar prasādam, garīgu, Kungam Krišnam piedāvātu ēdienu;
6)Pieņemt prasādam, kuru mums piedāvā bhaktas.
Šrīla Prabhupāda izveidoja ISKCON, Starptautisko Krišnas apziņas biedrību, ar mērķi radīt vidi, kurā visiem būtu iespēja nonākt bhaktu sabiedrībā un nodoties 6 mīlestības apmaiņas paņēmieniem ar bhaktām. Dažādiem ISKCON centriem pasaulē šajā ziņā ir dažādi panākumi, tomēr lielākajā daļā centru ir iespējams piedāvāt bhaktām dāvanas (piemēram, ziedus vai produktus, kuri tiks izmantoti kalpošanā Kunga Krišnas Dievībām) un saņemt dažādus materiālus par Krišnas apziņu; klausīties lekcijas, kurās bhaktas atklāj savu izpratni un iedvesmu garīgajā kalpošanā, uzdot jautājumus, kā arī pieņemt no bhaktām prasādam, Kungam Krišnam piedāvātu ēdienu. Piedalīšanās šajās mīlestības apmaiņās ar bhaktām palīdzēs mums progresēt garīgajā dzīvē.
Pat tad, ja kādu iemeslu dēļ mums nav iespējams bieži apmeklēt ISKCON templi, mēs tomēr varam ikdienā būt bhaktu sabiedrībā. Kā? Lasot Šrīlas Prabhupādas un vecāko bhaktu grāmatas par garīgo dzīvi, klausoties garīgo skolotāju un vecāko bhaktu lekciju ierakstus, klausoties kīrtanas un skatoties video no dažādiem tempļiem visā pasaulē, uzturot sakarus ar bhaktām pa telefonu vai e-pastu, uzaicinot bhaktas pie sevis mājās un līdzīgos veidos. Un kad vien iespējams, mēs varam fiziski apmeklēt templi vai Vaišnavu garīgos festivālus, jo daudzu garīgo dzīvi praktizējošu Vaišnavu un uzstādītu Visaugstā Kunga Dievību klātbūtnē garīgās enerģijas ietekmi var sajust īpaši stipri. Tā mēs varam vienmēr palikt garīgās enerģijas patvērumā.
Pat skatoties bhaktu sejās, redzot viņus ar tilaku, tulasī krellītēm ap kaklu un ģērbtus Vaišnavu drēbēs, mēs attīrāmies no materiālās enerģijas ietekmes, jo bhaktu apģērbs un piederumi ir garīgās pasaules mode. Novērtējot bhaktu labās īpašības un to, cik īpaši un starojoši viņi ir, salīdzinājumā ar materiālistiem, vairojas mūsu ticība un iedvesma garīgajā dzīvē. Daudzi ir kļuvuši par bhaktām vienkārši redzot, cik laimīgi izskatās vaišnavi.
BET KĀ IZVAIRĪTIES NO MATERIĀLISTISKAS SABIEDRĪBAS, PILDOT IKDIENAS PIENĀKUMUS?
Kā jau iepriekš minēts, biedrošanās nozīmē pārņemt vērtības un mērķus. Lai uzturētu savu materiālo ķermeni vai savus ģimenes locekļus, mums jāpilda dažādi pienākumi un ikdienā ir jāsaskaras ar materiālo pasauli, bet, to darot, mēs varam vienmēr saglabāt savu garīgo apziņu. Gan bhaktas, gan materiālisti iepērkas veikalā vai tirgū, bet bhaktas izmanto nopirktos produktus tikai tam, lai gatavotu ēdienu Krišnam. Tādējādi pat iepirkšanās kļūst par garīgu darbību. Ja mūsu nolūks ir patiess, Visaugstais Kungs Krišna pasargās mūs no materiālās enerģijas ietekmes brīžos, kad mums nepieciešams veikt kādus pienākumus materiālajā pasaulē.
Apzinoties, ka Visaugstais Kungs mīt ikvienas dzīvās būtnes sirdī, bhaktas ar cieņu izturas pret visiem. Ģimenes cilvēkam bhaktam ir jāsaglabā labas attiecības savā darba vietā un ģimenē, bet ja viņa darba biedri un ģimenes locekļi neinteresējas par garīgo dzīvi, nevajag atklāt viņiem savu sirdi un dalīties dziļās domās un atklāsmēs. Būt pieklājīgam un jauki izturēties pret visiem ir kulturālas dzīves daļa. Šrīla Prabhupāda mēdza teikt, ka bhaktām jāuzvedas kā priekšzīmīgiem džentlmeņiem un dāmām. Bet savas sirds dziļākās jūtas un garīgās intereses ir vērts atklāt tikai bhaktām, ar kuriem mums ir tuvas garīgas attiecības un kuri spēs to novērtēt.
Harē Krišna!
Turpinājums sekos:
“3 veidu bhaktas” un “Kā izvēlēties bhaktas, ar kuriem biedroties?”
Replies
Labdien!
Jā, uzrasktiet lūdzu kā var saprast ar kuriem bhaktām vērts biedroties. Jo dažreiz it kā cilvēks praktizē garīgo dzīvi, bet zināma vilšanās pēc tam kad esi centies ar viņu biedroties.... Kaut kāda dziļuma tur pietrūkst
Vineta
Labdien, Vineta!
Lūdzu pieņemiet manus cieņas apliecinājumus.
Lai slavēts Šrīla Prabhupāda.
Paldies par Jūsu jautājumu. Šobrīd gatavoju rakstus par 3 veidu bhaktām un ar kādiem bhaktām vērts biedroties.
Bet pagaidām īsumā varu teikt, ka vilšanās var rasties gan no tā, ka esam izvēlējušies neatbilstošu bhaktu, ar kuru biedroties, gan no tā, ka mums pašiem nav pareiza attieksme. Vai arī abas šīs lietas. Un arī, lai jebkuras attiecības kļūtu dziļas, ir nepieciešams laiks.
Bet ja ar kādu bhaktu neveidojas labas attiecības, tas nenozīmē, ka tas ir slikts bhakta, vai arī ka mēs paši esam slikti. Var būt divi bhaktas, kuri abi ļoti patiesīgi cenšas kalpot Krišnam, bet savā starpā nevar sadzīvot, jo viņiem ir pārāk dažāda daba. Pat garīgajā pasaulē ir dažādas valstības un dažādi kalpošanas noskaņojumi, un tie visi iepriecina Krišnu.
Lai veidotu tuvas attiecības, jācenšas atrast bhaktas, kuri pēc dabas ir līdzīgi mums un jācenšas pareizi veidot attiecības ar viņiem. Bet visus pārējos jāciena un jācenšas redzēt viņos labas īpašības, kaut gan mēs varbūt nevaram kļūt ar viņiem ļoti tuvi. Visi bhaktas ir Krišnam ļoti dārgi.
Ceru, ka atbilde Jums būs noderīga.
Jūsu kalpone,
Mādhavī-lata d.d.